Līdz 19. gadsimta 50. gadiem Skandināvijā un Centrāleiropā koka šindeļa jumti bija visizplatītākie. 17. un 18. gs. koka šindeļu tradicionālākā taisīšanas metode bija, šķeļot koka kluci plānos dēlīšos. 

Šai metodei tika izmantots īpašs cirvis, ar kuru tika šķelti plāni dēlīši paralēli koka šķiedrai. Revolūcija šindeļa ražošanā notiek 19. gs. sākumā sakarā ar tvaika mašīnas izgudrošanu. Gludi zāģētie šindeļi izkonkurēja roku darbu, un samazinājās vajadzība pēc plēstajiem šindeļiem.

Tā rezultātā koka jumti kalpoja 70 un vairāk gadu, atkarībā no koka sugas un šindeļu apstrādes. Koka jumta šindeļi ir īpaši ar to, ka tos var pielietot visu veidu jumtu formām, un tos var lietot gan tradicionālajā, gan modernajā arhitektūrā.

Amerikā ozolkoka šindeļi ir gandrīz aizmirsts materiāls, bet vēsturiski tie tika plaši pielietoti rietumu un austrumu štatos. Vēl joprojām ir iespējas apskatīt 60 un 70-gadīgus jumtus Pennsylvania, Maryland, Virginia, Missouri, Kansas, Colorado un citos štatos. 

Pat Džordžs Vašingtons, iepazīstoties ar ozolkoka šindeļa ilgmūžību, izvēlējās šo materiālu uz visām Mt. Vernon ēkām.

ASV koka produkta laboratorijas vadītāja Michael Contezas skaidrojums: "Ozolkoks tika, izmantots intensīvi šindeļu ražošanai, līdz ozols kā augsti kvalitatīva koksne tika pieprasīta daudzās citās aplikācijās, līdz ar to ozolkoksnes pieejamība šindeļu ražošanai tika ierobežota. Turpmāk šindeļu ražošanā izvēlas Kanādas sarkano un balto ciedru."

Ward Hatchings no ASV Nacionālās Koku Produktu Asociācijas ozolkoka šindeļu izturību izskaidro: "Baltais ozols ir unikāls ar to, ka koka šķiedras ir iekļautas membrānās "tyloses", kas neļauj mitrumam iekļūt šķiedrās. Tāpēc baltais ozols gadsimtiem tika izmantots koka kuģu būvniecībā, kas pierāda šī koka kvalifikāciju kā ļoti izturīgu koka sugu.” Baltā ozolkoka šindeļi ātri ieņem tumši pelēku krāsu. Mūža ilgums šiem šindeļiem, pareizi ieklājot, ir lielāks nekā sarkanā ciedra šindeļiem.

Testi pierāda, ka koka jumts uztur bēniņus par 28 o F vēsākus karstā vasarā, kas savukārt samazina kondicioniera sistēmas izmaksas par 20 %. Savukārt šūnas koka produktos funkcionē kā dabīgs siltinātājs. Un pats labākais – kamēr māte daba palīdz uzturēt jūsu māju vēsāku vasarā un siltāku ziemā, jūs samazināt CO 2. 

Salīdzinoši mazāk enerģijas tiek patērētas no fosilās degvielas atkarīgiem resursiem, tādiem kā ogļu vai degvielas darbinātām rūpnīcām. Un tas ir gudrs solis, jo ir draudzīgāks mūsu planētai. Pieejama speciāla apstrāde ar "dikantu", tas dod dabīgi brūnu krāsu, saglabājot caurspīdīgu tekstūru. "Dikantu" neizdedzina saule un neizskalo lietus, tas aizsargā koku pret puvi un mikroorganismiem, paaugstina aizdegšanās laika koeficientu un nereaģē ar metāliem. 

Ozolkoka šindeļi iztur vēja ātrumu 245 km/h (68 m/s). Pirmā kategorija – 100 % kodolkoksne, 100 % paralēla šķiedra un 100 % tīrs (zari, plaisas, defekti).

Jaunāki koki aug ātrāk un absorbē vairāk CO 2 . Savukārt veci meži, kas ir tuvu dzīves cikla beigām, absorbē daudz mazāk CO 2 . Lietojot koka šindeļus, CO 2 tiek ieslēgts koka šūnās dekādēm ilgi. 

Ozolkoka šindeļi ir absolūti dabai draudzīgi būvmateriāli. Baltā ozolkoka šindeļu ražošana nodara vismazāko kaitējumu dabas resursiem, jo tā mūža ilguma laikā koks atkal ir sasniedzis tādu apkārtmēru, lai to atkal varētu izmantot ražošanai.

Lai saražotu koka šindeļus, ir nepieciešams patērēt mazāk enerģijas nekā citiem alternatīviem rūpnieciskiem materiāliem.